Drupal satura vadības sistēma

DrupalDrupal ir bezmaksas atvērtā koda satura vadības sistēma, kuru mūsdienās izmanto liels vairums pasaules mājas lapu sākot no personālajiem blogiem līdz uzņēmumu tīmekļa vietnēm, politiskām un pat valdību mājaslapām.

Šī sistēma ir bāzēta uz PHP platformu, un to visbiežāk izmanto dažādu web projektu realizēšanā, jo šo sistēmu var uzinstalēt un praktiski visām populārākajām serveru platformām, piemēram, Apache, Ngix un citām. Drupal arī ideāli strādā uz visām zināmākajām operētājsistēmām sākot no Windows un beidzot ar MacOS, kā rezultātā šīs sistēmas lietotājam būs iespējams to pielāgot ikvienai nepieciešamībai. Vēl viena Drupal priekšrocība ir, ka to var arī pielāgot praktiski ikvienam datubāzu tipam tai skaitā arī MySQL un SQlite, kā rezultātā šai sistēmai ir ļoti plašs izmantojums.

Pirmo šīs vadības sistēmas versiju izlaida 2001. gadā un kopš šī gada ir veiktas jau 7 pamata versijas maiņas, kur katru reizi jaunākā versija tiek uzlabota un papildināta ar dažādām papildus iezīmēm un atjauninājumiem. pati jaunākā Drupal versija tika izlaista 2014. gada 14. janvārī un tās nosaukums ir Drupal 7.26. Tās izmērs ir ap 11 megabaitiem  un tā ietver pamata versiju un dažādus atjauninājumus.

Šī Drupal sistēma ir pieprasīta ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā, jo tajai starp daudzām valodām ir pieejama arī latviešu valoda, kas tikai parāda šīs sistēmas augsto līmeni. Un pateicoties šai valodu pieejamībai pēc sistēmas uzstādīšanas ir ļoti apmācīt dažādu līmeņu lietotājus, lai tie paši spētu veikt darbības šīs sistēmas web pakalpojumu ietvaros.

Bet papildus šai valodu pieejamībai tas, ka Drupal ir atvērtā koda sistēma, tās lietotājiem ir pieejami vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu paplašinājumu, kurus tie var izmantot, ali optimizētu šīs sistēmas izmantošanu.

Pašreiz Drupal izmanto vairāk nekā miljons reģistrētu lietotāju, no kuriem aptuveni viena trešā daļa arī piedalās šīs programmas pilnveidošanā. Ja šis galvu reibinošai cipars nepierāda to ka, šī sistēma ir kļuvusi ļoti populāra un izplatība, tad, iespējams, to pierāda tas, ka paši sistēmas veidotāji arī aktīvi un regulāri rīko pasākumus visā pasaulē, lai popularizētu un iepazīstinātu ar savu programmatūru, kā arī nu jau ir sastopami daudz un dažādi čati un forumi, kuros Drupal lietotāji dalās pieredzē un padomos, kā pilnvērtīgāk izmantot šo sistēmu.

Un, lai gan, pirmo reizi šo programmu lietojot, tā var šķist samērā sarežģīta, tā joprojām ir viena no vislabākajām bezmaksas sistēmām, lai veidotu īpaši lielus web projektus, kuriem būs daudz lietotāju.

Hostings CMS sistēmai

Ja esat izveidojis sev mājas lapu ar CMS sistēmu, vai vēlaties izmantot kādu no gatavajiem CMS risinājumiem, jums noteikti būs nepieciešams hostings. Pastāv vairāki hostinga veidi, kur katrs ir domāts dažādu veidu mājas lapām, sistēmām, vai web aplikācijām. Populārākie no hostinga veidiem CMS sistēmu hostingam ir dalītais hostings un virtuālais privātais serveris. Par šiem abiem hostinga veidiem varat lasīt turpinājumā.

hostings

Dalītais hostings

Dalītais hostings ir šorbrīd vispopulārākais hostinga veids gan Latvijā, gan pasaulē. Dalīto hostingu izmanto gan vienkāršu mājas lapu hostēšanai, kā, piemēram, wordpress lapu hostēšanai, kā arī citu gatavo CMS lapu lapu hostēšanai. Dalītais hostings ir populārs tā zemās cenas dēļ. Dalītais hostings ir vairākas reizes lētāks par virtuālo privāto serveri un daudz reizes lētāks par fizisku serveri. Dalītajā hostingā, kā jau var saprast pēc tā nosaukuma, uz viena servera tiek izvietotas vairāku klientu mājas lapas un klientiem savā starpā ir jādala servera resursi. Tas var būt arī mīnuss, jo viena lapa uz servera var patērēt vairāk resursus nekā cita. Piemēram, ja tai ir lielāks apmeklētāju skaits, tad pārējām lapām vairs neatliks tik daudz interneta ātruma un lapas apmeklētāji var saskarties ar lēnāku mājas lapas ielādes ātrumu. Dalītais hostings ļauj izvietot tādas satura vadības sistēmas, kā WordPress, Joomla, un Drupal. Dalītajam hostingam visbiežāk ir uzstādīts kāds administrēšanas panelis, kas visbiežāk ir vainu CPanel, ZPanel, vai hostinga kompānijas veidotais administrēšanas panelis. Tālāk uz šī paneļa jūs varat izvietot vai augšupielādēt savas mājas lapas un satura vadības sistēmas failus. Daītais hostings nav piemērots, lai izvietotu mājas lapas ar speciāli veidotām CMS sistēmām. Šādas mājas lapas ir labāk izvietot uz virutālā privātā servera.

Virtuālais privātais serveris

Virtuālais privātais serveris ir otrs populārākais web hostinga veids. Vienam serverim var būt vairāki virtuālie privātie serveri. Tas nozīmē to, ka serveris tiek sadalīts vairākās virtuālās daļās un katrai no šīm daļām tiek atvēlēts noteikts skaits servera resursu. Atšķirībā no dalītā hostinga, viens virtuālais privātais serveris nevar atņemt servera resursus citam virutālajma privātajam serverim, kas ir izveidots uz tā paša fiziskā servera. Tāpēc klientiem ir iespējams pilnībā aprēķināt, cik daudz resursu būs nepieciešams viņa mājas lapas hostēšanai. Lai uzstādītu virtuālo privāto serveri lietotājam ir nepieciešamas noteikta tehniskas zināšanas. Būtībā virtuālais privātais ir tākā mazs dators ar savu operētājsistēmu. Populārākās serveru sistēmas virtuālajam privātajam serverim ir Windows un Linux. Windows serveris ir maksas risinājums un tiek izmantots lielāku sistēmu hostēšanai un lielu uzņēmumu vajadzībām. Linux sistēma ir atvērtā koda risinājums, ko var izmantot jebkurš lietotājs savas mājas lapas un satura vadības sistēmas hostēšanai. Virtuālais privātais hostings ir labāks hostings tieši individuālu satura vadības sistēmu risinājumiem. Virtuālais privātais serveris ļauj izvietot praktiski jebkāda veida cms sistēmas. Piemēram, ja jūsu veidotā sistēma nav programmēta uz PHP, bet, piemēram, Ruby on Rails vai Python, tad virtuālo privāto serveri būs vieglāk konfigurēt, lai varētu uzstādīt satura vadības sistēmu uz servera.

Bezmaksas hostings

Bezmaksas hostings ir labākais variants tieši mazāku mājas lapu hostēšanai. Bezmaksas hostings visbiežāk ļauj izmantot jau gatavu CMS sistēmu un izvietot to uz kompānijas servera, kā, piemēram, blogger vai sites.google.com. Ir arī citi bezmaksas hostingi, kas ļauj izveidot mājas lapu ar kādu no gatavajā CMS sistēmām, kā WordPress vai Joomla, un hostēt izveidoto mājas lapu ar satura vadības sistēmu uz tās pašas kompānijas servera bez maksas.

Joomla satura vadības sistēma

joomlaJoomla ir pasaulē otra populārākā satura vadības sistēma, kas kopš tās izdošanas brīža 2005. gadā ir lejupielādēta vairāk, nekā 50 miljonus reižu, un šī satura vadības sistēma atpaliek tikai no WordPress platformas. Joomla aizsāka savu dzīvi, kā dalīts projekts, kur pirms Joomla vārda iegūšanas šis projekts tika saukts par OpenSOurceMatters un tikai pēc pilnīgas sistēmas pirmo versiju pabeigšanas izstrādes komanda izvēlējā vārdu Joomla, kas Arābu un dažās citās valodās nozīmē Viss kopā, kas arī ir šīs satura vadības sistēmas pamatā.

Joomla, kā neatkarīgs projekts ir guvusi milzīgu lietotāju atbalstu un šai platformai līdz šim brīdim ir izveidotas vairāk nekā 7000 dažādi brīvi pieejami atjauninājumi un vēl neskaitāmi daudz maksas un neoficiāli papildinājumi, kas padara šo sistēmu par vienu no vieglāk pielāgojamām sistēmām savas tīmekļa vietnes izveidošanai.  Joomla  platforma ir veidota PHP programmēšanas valodā un tā izmanto MVC jeb Modelis, skats un kontrolieris arhitektūru, kuras kodols var tikt izmantots arī neatkarīgi no Joomla pamata platformas, kas padara to vēl pielāgojamāku un interesantāku tīmekļa vietņu izstrādātājiem. Pašlaik Joomlas aktīvā stabilā versija ir 2.5.19, bet ir izlaista jau arī 3.3 priekšskata versija, kura parāda, kāda būs nākotnes Joomla platforma, un kuru izstrādā speciāla komanda, kas atbild par šī projekta tālāku virzību. Joomla kodola un kopējais platformas izmērs ir nedaudz lielāks par 20 megabaitiem, tomēr saspiestā veidā tas pārsniedz tikai 7 megabaitus un fakts, ka šī platforma var tikt izmantota uz vairākām sistēmām un ar dažādām datubāzēm ir liels pluss.

Jaunajiem lietotājiem Joomla sistēma noteikti liksies mazliet sarežģītāka, nekā WordPress platforma, jo Joomla ļauj ikvienam daudz vairāk pielāgot savas tīmekļa vietnes un veidot tās interesantākas un ar daudz vairāk iespējām. Bet šīs pielāgojamība arī padara Joomla sistēmu sarežģītāku jaunajiem lietotājiem, un lai apgūtu šīs sistēmas darbību ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā citām līdzīgām sistēmām. Bet, kad šī sākuma apgūšanas stadija ir pagājusi, tad ar Joomla sistēmu iespējams veidot dažāda veida lapas sākot no privātajiem blogiem līdz pat uzņēmumu tīmekļa lapām un pat sociālajiem tīkliem, kas paver daudz lielākas iespējas šīs platformas lietotājiem.

Kopumā ņemot Joomla platforma ir ļoti izdevīga mazliet sarežģītākiem projektiem, un lietotājam ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai iemācītos rīkoties ar šo platformu, bet kad tas izdarīts, tā sniedz vairāk iespēju nekā WordPress un citas blogu platformas.

WordPress satura vadības sistēma

wordpress satura vadības sistēmaWordPress ir viena no pasaulē izplatītākajām satura vadības sistēmām, kuras aizsākumus jāmeklē jau tālajā 2003. gadā, kad tika izlaista WordPress pirmā versija, kas būtībā bija vienkāršs CMS ar funkcijām, kas ļauj lietotājiem veidot blogu un tajā viegli un ērti ievietot saturu ar WYSWYG satura radītāju. Kopš tiem laikiem platformai augot un attīstoties tā ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām tīmekļa vietņu izveides platformām un no vienkārša blogu jeb emuāru izveides platformas pārtapusi par universālu programmu, ar kuru iespējams veidot biznesa tīmekļa vietnes, individuālās lapas un pat interneta veikalus un dažādas citas tīmekļa vietņu sastāvdaļas un paveidus.

Wordrpess platforma tiek pilnībā veidota, kā atvērtā koda projekts, ko veido WordPress biedrība, un viens no lielākajiem brīvprātīgo programmētāju kolektīviem pasaulē. Šī platforma tiek veidota uz plašāk izmantotās PHP programmēšanas valodas, un tas nozīmē, ka ļoti daudz programmētāju ir spējīgi palīdzēt šī projekta izstrādei un dot savu brīvprātīgo darbu, lai pilnveidotu un papildinātu šo sistēmu, kas tiek izmantota vairākiem miljoniem interneta lapu un kopumā ir vispopulārākā satura vadības sistēma pasaulē! Šī WordPress biedrība kopā veido jaunus atjauninājumus, vāc naudu un algo arī pilna laika programmētājus, kas darbojas tikai pie platformas uzlabošanas un atkļūdošanas, kā arī oficiālo spraudņu un tēmu izveides.

Runājot tieši par spraudņiem un papildinājumiem, tad WordPress platforma ir lielākā platforma, kur tiek attīstīti vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši dažādu bezmaksas spraudņu un vēl tikpat daudz arī maksas papildinājumu, kas ļauj lietotājiem darīt visu sākot no interneta veikala izveides līdz pat automātiskai satura veidošanai un SEO optimizācijai. Šos spraudņus WordPress platformai var veidot viegli un ērti, kā arī to pievienošana tīmekļa vietnei ir gluži tikpat vienkārša, kā programmas uzinstalēšana, kas padara WordPress par sava veida platformu izstrādātājiem, kas veido šos papildinājumus.

WordPress platformas popularitātes pēc, tai ir arī viens no lielākajiem dizaina tēmu jeb “templates” kopumiem , kāds sastopams jebkurai platformai, un WordPress tīmekļa vietnes tēmas nomaiņa ir tikpat vienkārša, kā spraudņu piesaistīšana, un neprasa nekādas tehniskas zināšanas. Ir pieejams neskaitāms skaits brīvo un maksas tēmu, kuras veido neatkarīgie dizaineri un izstrādātāji, un kas ir veidotas gan vienkāršiem emuāriem, gan interneta vietnēm, ziņu lapām un pat interneta veikaliem.

WordPress platforma ir unikāla arī ar savu vieglo rakstu ievietošanas stilu, kontroles paneli un dažādajām opcijām, ar kurām iespējams mainīt un pilnveidot visu, kas saistīts ar jūsu tīmekļa vietni. Būtībā, šo platformu var izmantot ikviens, un nav vajadzīgas nekādas iepriekšējas zināšanas HTML vai PHP programmēšanas valodās, kas ir liels pluss salīdzinot ar citām satura vadības sistēmām.

 

Kas ir Satura Vadības Sistēma?

kas ir CMSSatura vadības sistēma, jeb CMS ir Web lapas daļa, kuru izmanto tikai Web lapas īpašnieks, lai pievienotu, rediģētu, dzēstu savas web lapas informāciju. Satura pārvaldības sistēma ir programmatūra, kura ļauj vienlaikus vairākiem lietotājiem dažādus teksta vai cita veida dokumentus izveidot, apstrādāt un organizēt. Visbiežāk CMS tiek saistīts ar internet un mājas lapu administrēšanu. CMS aplikācijai ir jābūt viegli saprotamai un ērti leitojamai, lai jebkurš lietotājs ar pamata zināšanām datora vai mobilā telefona lietošanā un web satura apskatē, manipulēšanā varētu veikt izmaiņas savai , vai kāda cita tīmekļa lapai. CMS platformai ir jābūt tādai, lai tā atbalstītu visas pārlūkprogrammas, un būtībā tīmekļa vietnes CMS ir vēl viena web lapa, ar savu dizainu, funkcionalitāti un tā pat lieto to pašu datubāzi, bet nevis lai tikai atspoguļotu datus, bet lai manipulētu ar tiem.

Satura vadības sistēmas parasti satur pāris galvenās funkcijas, kas veido visu CMS kodolu, šīs funkcija ir:

  • Daudz personu pieeja sistēmai, lai pilnveidotu un labotu galvenās lapas saturu.
  • Lietotāju lomas un dažādi pieejas slāņi, kas parasti nepieciešams lielākās CMS sistēmās, lai varētu izveidot galvenā lapas īpašnieka kontu un lietotāju, kas vada saturu kontus, kam liegta pieeja galvenajām funkcijām.
  • Ļaut ievietot, rediģēt, apskatīt un dzēst datus, kas glabājas galvenajā lapas datubāzē.
  • Dažādu datu ievade – attēli, teksts, audio, video.
  • Veidot izrakstus par to, kas noticis un ko darījuši gan lietotāji, gan lapas uzturētāji.

Ne vienmēr visas šīs funkcijas ir nepieciešamas, un atsevišķos gadījumos ir nepieciešamas pat vēl citas daudz sarežģītākas funkcijas, kas ļauj administratoram vērtēt, un pilnveidot savu tīmekļa vietni.

Mūsdienās ir pieejami tādi satura vadības rīki, kā Joomla, WordPress, Drupal, kas savā būtībā ir sistēmas, kas ļauj lietotājiem manipulēt ar web lapām. Šie visiem pieejamie rīki ir veidoti tā, lai uz tiem varētu izveidot jebkuru web lapu un pēc tam tai mainīt , pievienot un dzēst saturu, bet līdz ar to, ka tie ir veidoti visiem gadījumiem, tie mēdz būt pārāk sarežģīti priekš parastiem lietotājiem un satura rediģēšana var būt gara un sarežģīta. Speciāli izveidots CMS, ja tas ir veidot kvalitatīvi, un ņemot vērā lietotāja prasības, var būt daudz efektīvāks un vieglāk saprotams, jo web lapas izstrādātājs var pilnveidot un iekļaut tikai tās iespējas, kas nepieciešamas konkurētajai lapai.

Satura vadības sistēmu (CMS) pārskats

cmsMūsdienās CMS jeb satura vadības sistēma vairs nav nekas jauns, un gandrīz ikvienai lapai ir kāda veida satura vadības sistēma, kādā web lapas saturs tiek veidots, apskatīts, rediģēts un dzēsts.

Visvieglākais veids, kā iegūt tīmekļa vietni ar satura vadības sistēmu ir to veidot uz kādas no dinamiskajām satura vadības sistēmu platformām, kā joomla vai wordpress. Veidojot web lapu uz šiem satura vadības rīkiem ir ļoti vienkārši izveidot pilnvērtīgu un pilnībā optimizējamu tīmekļa vietni ar satura vadības sistēmu, ar ko iespējams veikt gandrīz visus nepieciešamās darbības web lapas optimizācijā un pilnveidošanā. Ņemot vērā to, ka uz wordpress platformas darbojas vismaz 14 % no miljons pasaulē apmeklētākajām tīmekļa vietnēm (balsoties uz Alexa tīmekļa vietnes datiem), un vismaz 20 % jaunizveidoto tīmekļa vietņu tiek veidotas uz šīs platformas , droši var teikt, ka wordpress is pasaulē visizplatītākais CMS, kurš ir nolādēts vismaz 65 miljonu reižu. Otrajā vietā ar vairāk, kā 30 miljonu lejuplāžu ir Joomla, kas arī līdzīgi , kā WordPress ir dinamiskas satura vadības sistēmas platforma. (php-developer 2011)

Ja jau šie visiem brīvi pieejamie atvērtā koda CMS ir tik populāri un tos lieto tik daudz cilvēku, tad kādēļ ir jāveido atsevišķa satura vadības sistēma, kas paredzēta tikai kādai konkrētajai tīmekļa vietnei? Šis jautājums ir diezgan sarežģīts un tam ir jāpieiet no tādiem aspektiem ,kā :

Nauda:

Gandrīz vienmēr viens no galvenajiem un noteicošajiem faktoriem tīmekļa lapas izstrādē ir tās izmaksas. Izmaksu ziņā šie atvērtā koda rīki, kā WordPress un Joomla ir soli priekšā parastiem CMS, jo lai izveidotu satura vadības sistēmu pilnībā pielāgotu klienta prasībām un jaunizveidotajai tīmekļa vietnei ir nepieciešams daudz darba-stundu, kas klientam izmaksās daudz dārgāk, nekā, ja programmētājs veidotu tīmekļa vietni uz WordPress, vai Joomla platformas bāzes.

Vislētākais variants klientam būtu, ja programmētājs atrastu kādu veidni (template) , ko ir izstrādājis, kāds cits dizainers vai programmētājs , liekot to kopējā pārdošanā visiem klientiem par lētu samaksu. Šai tīmekļa vietnes veidnei būtu nepieciešams veikt tikai dažas kosmētiskas un strukturālas izmaiņas , lai apmierinātu klienta vēlmes un tādējādi izveidojot pilnībā funkcionējošu tīmekļa vietni ar visu satura vadības sistēmu.

Laiks:

Laika sadalījums un daudzums ir ļoti līdzīgs Izmaksām, tādēļ uz atvērtā koda platforma veidota tīmekļa vietne būs ātrāk gatava, nekā tīmekļa vietne ar tai pilnībā pielāgotu satura vadības sistēmu.

Lai gan veidojot tīmekļa vietni un satura vadības sistēmu varētu likties daudz ilgāk, nekā veidot web-lapu uz WordPress vai Joomla, tā īsti nevar teikt, jo šeit arī ir divi gadījumi

  1. Tīmekļa vietni veido no nulles,
  2. Izvēlas gatavu veidni, kuru nepieciešam mazliet uzlabot.

Pirmajā gadījumā nepieciešamais laiks būs krietni lielāks, nekā otrajā, jo pirmkārt ir jāizveido tīmekļa vietnes dizains un otrkārt tā jāuzprogrammē, kas prasa daudz ilgāku laiku, nekā izlabot dažas koda rindas, kā tas ir pērkot iepriekš izgatavotu veidni.

Lietojamība:

Tīmekļa lapas satura vadības sistēmas lietojamība ir tā īpašība, kuru nevajadzētu novērtēt par maz, un uz kuru parasti skatās vismazāk. Lai gan lietojamība un lietojamības ērtums varētu likties diezgan nenozīmīgi faktori, tā gan gluži nav, jo, piemēram, ja lietotājam tīmekļa vietne ir veidota uz Joomla vai WordPress tad viņam lai izveidotu jaunu saturu savā web-lapā ir nepieciešams iziet vairākiem soļiem , kas varētu aizņemt teiksim 30 sekundes vairāk, kā pilnībā pielāgotā CMS gadījumā, tad , ja lietotājs dienā ievieto vai rediģē vismaz vienu rakstu, tad gada laikā tās jau ir 3 stundas, ko lietotājs ir pavadījis nedarot neko. Šīm 3 stundām vēl pieskaitot sākuma apmācības darbu, kas jāveic tīmekļa lapas izstrādātājam, lai apmācītu lietotāju veikt visas viņam nepieciešamās darbības, rezultāts ir acīm redzams.
Ja šīs pāris stundas neliekas nekas saistošs, tad lietojamība ir arī tīmekļa lapas izskatā un ne tikai funkcionalitātē, un ja web lapu ir izstrādāta pēc lietotāja vajadzībām, tad kāpēc gan satura vadības sistēma nevarētu būt arī tieši tāda, kā lietotājs to vēlas? Satura vadības sistēma, kas ir veidota pēc lietotāja vajadzībām, un kurai nav nekā lieka, gandrīz vienmēr būs daudz pārredzamāka un intuitīvāka, nekā šie lielie rīki, kā WordPress un Joomla.

Neskatoties uz to, ka pilnībā pielāgotam un jaunam CMS ir daudz priekšrocību, lietošanas ziņā tam var būt arī daži mīnusi, jo WordPress un Joomla un tiem līdzīgajām platformām piedāvātās iespējas ir daudz plašākas , un ne vienmēr tīmekļa lapas izstrādātājs vai pasūtītājs var iedomāties un izveidot visas tagad un vēlāk nepieciešamās funkcijas, toties šiem lielajiem rīkiem tās gandrīz vienmēr pastāv jau iebūvētas sistēmā.

Drošība:

Drošības ziņā atkal abiem risinājumiem ir savi plusi un mīnusi. Jaunam un pielāgotam CMS datu un failu drošība ir pilnībā atkarīga no tā izstrādātāja spējām un prasmēm, kur pretī lielajiem rīkiem pie drošības ir strādājuši daudz un dažādi cilvēki. Lai gan var likties, ka vienmēr vairāku cilvēku sadarbības rezultāts būs labāks nekā viena vai mazas grupas veidotas aplikācijas iznākums, tad ne visos gadījumos tajā ir taisnība. Jaunam CMS programmētājam ir iespēja ievies jebkādus drošības pasākumus, kādus klients vēlas jau pašos satura vadības sistēmas aplikācijas pamatos, un tādējādi padarot to tik drošu cik klients vēlas, kur pretī WordPress un joomla platformām drošība visām uz šīm platformām izveidotajām vietnēm ir vienāda, un tādējādi kad kādam ļaundarim uzlaužot vienu vietni ,viņš zinās veidu, kā apiet drošību vēl citās uz šīs platformas veidotās vietnes, kas kopsumma ir vairāki miljoni.

Secinājumi

Izvērtējot visus šos faktorus jādomā, ka gan atvērtā koda WordPress un Joomla, gan pilnībā pielāgotam CMS ir savi plusi un mīnusi un atšķirībā no pasūtītāja vēlmes un vajadzībām ir jāizvērtē abi varianti, un jāizvēlas jums piemērotākais.