Satura vadības sistēmu (CMS) pārskats

cmsMūsdienās CMS jeb satura vadības sistēma vairs nav nekas jauns, un gandrīz ikvienai lapai ir kāda veida satura vadības sistēma, kādā web lapas saturs tiek veidots, apskatīts, rediģēts un dzēsts.

Visvieglākais veids, kā iegūt tīmekļa vietni ar satura vadības sistēmu ir to veidot uz kādas no dinamiskajām satura vadības sistēmu platformām, kā joomla vai wordpress. Veidojot web lapu uz šiem satura vadības rīkiem ir ļoti vienkārši izveidot pilnvērtīgu un pilnībā optimizējamu tīmekļa vietni ar satura vadības sistēmu, ar ko iespējams veikt gandrīz visus nepieciešamās darbības web lapas optimizācijā un pilnveidošanā. Ņemot vērā to, ka uz wordpress platformas darbojas vismaz 14 % no miljons pasaulē apmeklētākajām tīmekļa vietnēm (balsoties uz Alexa tīmekļa vietnes datiem), un vismaz 20 % jaunizveidoto tīmekļa vietņu tiek veidotas uz šīs platformas , droši var teikt, ka wordpress is pasaulē visizplatītākais CMS, kurš ir nolādēts vismaz 65 miljonu reižu. Otrajā vietā ar vairāk, kā 30 miljonu lejuplāžu ir Joomla, kas arī līdzīgi , kā WordPress ir dinamiskas satura vadības sistēmas platforma. (php-developer 2011)

Ja jau šie visiem brīvi pieejamie atvērtā koda CMS ir tik populāri un tos lieto tik daudz cilvēku, tad kādēļ ir jāveido atsevišķa satura vadības sistēma, kas paredzēta tikai kādai konkrētajai tīmekļa vietnei? Šis jautājums ir diezgan sarežģīts un tam ir jāpieiet no tādiem aspektiem ,kā :

Nauda:

Gandrīz vienmēr viens no galvenajiem un noteicošajiem faktoriem tīmekļa lapas izstrādē ir tās izmaksas. Izmaksu ziņā šie atvērtā koda rīki, kā WordPress un Joomla ir soli priekšā parastiem CMS, jo lai izveidotu satura vadības sistēmu pilnībā pielāgotu klienta prasībām un jaunizveidotajai tīmekļa vietnei ir nepieciešams daudz darba-stundu, kas klientam izmaksās daudz dārgāk, nekā, ja programmētājs veidotu tīmekļa vietni uz WordPress, vai Joomla platformas bāzes.

Vislētākais variants klientam būtu, ja programmētājs atrastu kādu veidni (template) , ko ir izstrādājis, kāds cits dizainers vai programmētājs , liekot to kopējā pārdošanā visiem klientiem par lētu samaksu. Šai tīmekļa vietnes veidnei būtu nepieciešams veikt tikai dažas kosmētiskas un strukturālas izmaiņas , lai apmierinātu klienta vēlmes un tādējādi izveidojot pilnībā funkcionējošu tīmekļa vietni ar visu satura vadības sistēmu.

Laiks:

Laika sadalījums un daudzums ir ļoti līdzīgs Izmaksām, tādēļ uz atvērtā koda platforma veidota tīmekļa vietne būs ātrāk gatava, nekā tīmekļa vietne ar tai pilnībā pielāgotu satura vadības sistēmu.

Lai gan veidojot tīmekļa vietni un satura vadības sistēmu varētu likties daudz ilgāk, nekā veidot web-lapu uz WordPress vai Joomla, tā īsti nevar teikt, jo šeit arī ir divi gadījumi

  1. Tīmekļa vietni veido no nulles,
  2. Izvēlas gatavu veidni, kuru nepieciešam mazliet uzlabot.

Pirmajā gadījumā nepieciešamais laiks būs krietni lielāks, nekā otrajā, jo pirmkārt ir jāizveido tīmekļa vietnes dizains un otrkārt tā jāuzprogrammē, kas prasa daudz ilgāku laiku, nekā izlabot dažas koda rindas, kā tas ir pērkot iepriekš izgatavotu veidni.

Lietojamība:

Tīmekļa lapas satura vadības sistēmas lietojamība ir tā īpašība, kuru nevajadzētu novērtēt par maz, un uz kuru parasti skatās vismazāk. Lai gan lietojamība un lietojamības ērtums varētu likties diezgan nenozīmīgi faktori, tā gan gluži nav, jo, piemēram, ja lietotājam tīmekļa vietne ir veidota uz Joomla vai WordPress tad viņam lai izveidotu jaunu saturu savā web-lapā ir nepieciešams iziet vairākiem soļiem , kas varētu aizņemt teiksim 30 sekundes vairāk, kā pilnībā pielāgotā CMS gadījumā, tad , ja lietotājs dienā ievieto vai rediģē vismaz vienu rakstu, tad gada laikā tās jau ir 3 stundas, ko lietotājs ir pavadījis nedarot neko. Šīm 3 stundām vēl pieskaitot sākuma apmācības darbu, kas jāveic tīmekļa lapas izstrādātājam, lai apmācītu lietotāju veikt visas viņam nepieciešamās darbības, rezultāts ir acīm redzams.
Ja šīs pāris stundas neliekas nekas saistošs, tad lietojamība ir arī tīmekļa lapas izskatā un ne tikai funkcionalitātē, un ja web lapu ir izstrādāta pēc lietotāja vajadzībām, tad kāpēc gan satura vadības sistēma nevarētu būt arī tieši tāda, kā lietotājs to vēlas? Satura vadības sistēma, kas ir veidota pēc lietotāja vajadzībām, un kurai nav nekā lieka, gandrīz vienmēr būs daudz pārredzamāka un intuitīvāka, nekā šie lielie rīki, kā WordPress un Joomla.

Neskatoties uz to, ka pilnībā pielāgotam un jaunam CMS ir daudz priekšrocību, lietošanas ziņā tam var būt arī daži mīnusi, jo WordPress un Joomla un tiem līdzīgajām platformām piedāvātās iespējas ir daudz plašākas , un ne vienmēr tīmekļa lapas izstrādātājs vai pasūtītājs var iedomāties un izveidot visas tagad un vēlāk nepieciešamās funkcijas, toties šiem lielajiem rīkiem tās gandrīz vienmēr pastāv jau iebūvētas sistēmā.

Drošība:

Drošības ziņā atkal abiem risinājumiem ir savi plusi un mīnusi. Jaunam un pielāgotam CMS datu un failu drošība ir pilnībā atkarīga no tā izstrādātāja spējām un prasmēm, kur pretī lielajiem rīkiem pie drošības ir strādājuši daudz un dažādi cilvēki. Lai gan var likties, ka vienmēr vairāku cilvēku sadarbības rezultāts būs labāks nekā viena vai mazas grupas veidotas aplikācijas iznākums, tad ne visos gadījumos tajā ir taisnība. Jaunam CMS programmētājam ir iespēja ievies jebkādus drošības pasākumus, kādus klients vēlas jau pašos satura vadības sistēmas aplikācijas pamatos, un tādējādi padarot to tik drošu cik klients vēlas, kur pretī WordPress un joomla platformām drošība visām uz šīm platformām izveidotajām vietnēm ir vienāda, un tādējādi kad kādam ļaundarim uzlaužot vienu vietni ,viņš zinās veidu, kā apiet drošību vēl citās uz šīs platformas veidotās vietnes, kas kopsumma ir vairāki miljoni.

Secinājumi

Izvērtējot visus šos faktorus jādomā, ka gan atvērtā koda WordPress un Joomla, gan pilnībā pielāgotam CMS ir savi plusi un mīnusi un atšķirībā no pasūtītāja vēlmes un vajadzībām ir jāizvērtē abi varianti, un jāizvēlas jums piemērotākais.